grims
grims lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
PiemēriGrima kastīte.
- Grima kastīte.
- Uzlikt grimu.
- Noņemt grimu.
1.1.Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas panākts ar šiem līdzekļiem.
PiemēriIzveidot tēla iekšējam saturam atbilstošu grimu.
- Izveidot tēla iekšējam saturam atbilstošu grimu.
2.Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
PiemēriSpilgts grims.
- Spilgts grims.
- Vakara grims.
- Pavasarīgam grimam piederas maigi rožaina lūpukrāsa, gaišas acu ēnas, viegls, gandrīz nemanāms pūderis.
Stabili vārdu savienojumiPermanentais grims.
- Permanentais grims — lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.