grimt
grimt grimstu, grimsti, grimst, pag. grimu darbības vārds; intransitīvs
1.Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
PiemēriGrimt ūdenī.
- Grimt ūdenī.
- Grimt dūņās.
- Laiva sāk grimt.
- Kājas grimst jūrmalas smiltīs, mīkstajās sūnās.
- Glābties no grimstoša kuģa.
2.Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
PiemēriLidmodelis gaisā ceļas un grimst.
- Lidmodelis gaisā ceļas un grimst.
- Kravas platforma lēnām grimst kuģa tilpnē.
2.1.Virzīties lejup; rietēt.
PiemēriSaule pamazām grimst aiz apvāršņa, jūrā, mežu galotnēs.
- Saule pamazām grimst aiz apvāršņa, jūrā, mežu galotnēs.
3.formā: trešā persona Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
PiemēriBāka grimst miglā.
- Bāka grimst miglā.
- Ziedos grimstošas ābeles.
- Koki un krūmi grima ziemas sniegā.
3.1.Kļūt grūti saskatāmam; zust, izgaist.
PiemēriSkatiens grimst tālumā.
- Skatiens grimst tālumā.
Stabili vārdu savienojumiGrimt tumsā.
- Grimt tumsā — kļūt vājāk redzamam tumsas dēļ.
4.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriGrimt pārdomās.
- Grimt pārdomās.
- Grimt miegā.
- Grimt depresijā.
- Grimt alkoholismā.
Stabili vārdu savienojumiGrimt aizmirstībā.
- Grimt aizmirstībā — tikt aizmirstam, nepieminētam.
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
PiemēriGrimt trūkumā, nabadzībā.
- Grimt trūkumā, nabadzībā.
- Grimt parādos.
- Grimt postā.
- Ģimenes labklājība sāk grimt.
Stabili vārdu savienojumiGrimt purvā. Mūk kā žurka no grimstoša kuģa.
- Grimt purvā idioma — pakāpeniski degradēties.
- Mūk kā žurka no grimstoša kuģa idioma — saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.