izrakt
izrakt -roku [-rùoku], -roc [-rùoc], -rok [-rùok], pag. -raku transitīvs, darbības vārds
1.Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
PiemēriIzrakt dīķi.
1.1.Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
PiemēriŠāviņu izrakta bedre.
1.2.Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrakt kartupeļus ar dakšu.
2.sarunvaloda Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
PiemēriIzrakt no drēbju kaudzes svārkus.