veltīt
veltīt -īju, -ī, -ī, arī veltu [vȩ̀ltu], velti, velta [vȩ̀lta], pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
PiemēriVeltīt mūžu dejai.
2.Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
PiemēriVeltīt sirsnīgus vārdus.
2.1.Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
PiemēriFilma veltīta komponista dzīvei.
2.2.Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
PiemēriDzejoli dzejnieks veltījis mātei.