uzturēties
uzturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
PiemēriUzturēties viesistabā.
- Uzturēties viesistabā.
- Žurnālisti varēs uzturēties zālē.
- Visu dienu uzturēties starp cilvēkiem.
1.1.Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
PiemēriKara laikā uzturēties Kurzemē.
- Kara laikā uzturēties Kurzemē.
- Uzturēties svešās zemēs.
- Vasarās uzturēties tēva mājās.
1.2.Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
PiemēriPlīvurpūce uzturas cilvēku apdzīvotās vietās.
- Plīvurpūce uzturas cilvēku apdzīvotās vietās.
- Vētras laikā lielie zvēri uzturas jaunaudzēs.
- Pelēkais zaķis uzturas atklātās vietās.
2.Uzglabāties.
PiemēriSazvejotās zivis vēsumā uzturas svaigas.
- Sazvejotās zivis vēsumā uzturas svaigas.
- Nogrieztie orhideju ziedi ilgi uzturas.