Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
monopols
monopols vīriešu dzimte, lietvārds
1.Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
PiemēriTelekomunikāciju pakalpojumu monopols.
1.1.Izņēmuma tiesības (ko ražot, izmantot, tirgot).
Stabili vārdu savienojumiValsts monopols.
2.īpašvārds Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
Cilme:No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos ‘viens’ un pōlein ‘pārdot’).