Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bekons
bekons lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
PiemēriBekona eksports.
1.1.Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
PiemēriĒst ceptu bekonu ar olu.
2.Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
PiemēriAudzēt, nobarot, pārdot bekonus.
Cilme:No angļu bacon.