iemājot
iemājot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
PiemēriJaunajās mājās iemājos daudz ģimeņu.
- Jaunajās mājās iemājos daudz ģimeņu.
1.1.Piemist, būt raksturīgam (kādam).
PiemēriViņā iemājo liela darba mīlestība.
- Viņā iemājo liela darba mīlestība.