ietrāpīt
ietrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
Trāpīt (parasti kur iekšā).
PiemēriIetrāpīt bumbu grozā.
- Ietrāpīt bumbu grozā.
- Ilgi nevarēt ietrāpīt roku piedurknē.