sagulties
sagulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult1.
PiemēriSagulties cieši viens otram blakām.
- Sagulties cieši viens otram blakām.
- Visi var sagulties uz matračiem.
- Kucēni grib sagulties vienā kastē.
1.1.Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
PiemēriFotogrāfijas uz galda sagūlušās kaudzītēs.
- Fotogrāfijas uz galda sagūlušās kaudzītēs.
- Maizes klaipi sagulstas uz linu audekla.
- Uz galdiem sagūlušies apaļi sieri.
2.formā: trešā persona Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult2.
PiemēriUz grāmatām sagūlušies putekļi.
- Uz grāmatām sagūlušies putekļi.
2.1.pārnestā nozīmē Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
PiemēriAp acīm sagūlušās ēnas.
- Ap acīm sagūlušās ēnas.
- Pār pļavu sagulstas migla.
- Liepu gatvē bija sagūlusies krēsla.
2.2.pārnestā nozīmē Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriDvēselē sagūlies rūgtums.
- Dvēselē sagūlies rūgtums.
- Ķermenī sagūlies nogurums.
3.formā: trešā persona Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
PiemēriKartupeļu laksti vietām sagūlušies.
- Kartupeļu laksti vietām sagūlušies.
- Sniegs sagūlies blīvs.
- Siens kaudzē jau sagulies.