bruņas
bruņas lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
PiemēriUzvilkt bruņas.
- Uzvilkt bruņas.
- Bruņās tērpts karavīrs.
- Bruņu cepure.
Stabili vārdu savienojumiBruņās kalts.
- Bruņās kalts — tērpies bruņās.
1.1.Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
PiemēriTanka, kreisera bruņas.
- Tanka, kreisera bruņas.
2.Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
PiemēriBruņurupuča bruņas.
- Bruņurupuča bruņas.