Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bruņot
bruņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
PiemēriBruņot armiju, zemessardzi.
  • Bruņot armiju, zemessardzi.
2.Segt ar bruņām (2).
PiemēriBruņot lokomotīvi.
  • Bruņot lokomotīvi.
3.Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
PiemēriBruņot kabeli.
  • Bruņot kabeli.