Paplašinātā meklēšana
Meklējam bruņot.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (123):
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
- bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
- nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- (ar) plikām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
- (ar) kailām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- ar ieročiem rokās bruņotā cīņā.
- jūras kauja bruņota sadursme jūrā.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
- karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
- militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- nobruņoties līdz zobiem iespējami pilnīgi nobruņoties.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- samalt Iznīcināt bruņotā cīņā.
- dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
- šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
- tanks Kāpurķēžu kaujas bruņumašīna, kas bruņota ar lielgabalu un ložmetējiem.
- karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
- saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- partizānu karš partizānu organizēta bruņota cīņa.
- nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
- pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- ost pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- ostīt pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, karu, karošanu.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- ķerties pie ieročiem sākt bruņotu cīņu, karu.
- satelīts Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
- falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīgas pazīmes.
- bruņots Tāds, kam ir ieroči, bruņojums; arī klāts ar bruņuplāksnēm; apbruņots.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu, asiem konfliktiem.
- paramilitārs Tāds, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma.
- nemierīgs Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
- neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
- bundesvērs Vācijas bruņotie spēki.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- armija Valsts bruņotie spēki.
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bruņot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV