Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dislocēt
dislocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
dislocēties darbības vārds; atgriezenisks
Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
PiemēriDislocēt karaspēku pie valsts robežas.