disonanse
disonanse dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
PiemēriOrķestrī ieskanējās neliela disonanse.
1.1.pārnestā nozīmē Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
PiemēriRīcība, kas kolektīvā rada disonansi.
Cilme:No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans ‘nesaskanīgs, dažādi skanošs’.