Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stopnieks vēsturisks
stopnieks [stuõpniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
PiemēriPils aizstāvēšanai nosūtīti bruņinieki un stopnieki.
  • Pils aizstāvēšanai nosūtīti bruņinieki un stopnieki.
  • Pils grāvjus piepildīja ar kokiem.. Tur uzkāpa letgaļi kopā ar stopniekiem un daudzus pilī ievainoja ar metamiem šķēpiem un bultām.