stopētājs
stopētājs [stopȩ̂tãjs] lietvārds
stopētāja lietvārds
stopotājs lietvārds
stopotāja lietvārds
Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
PiemēriPaņemt automašīnā stopētāju.