stomīties
stomīties [stuômîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
PiemēriStomīties aiz uztraukuma.
- Stomīties aiz uztraukuma.
- Palicis ar meitenei divatā, zēns sāka sarkt un stomīties.
- Saspringtās situācijās bērns stomās, minstinās, visu aizmirst.
- Kādu brīdi stomījos, nevarēju saņemties pirmā uzrunāt svešo.