Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pavēlnieks
pavēlnieks lietvārds
pavēlniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
PiemēriArmijas pavēlnieks.
  • Armijas pavēlnieks.
  • Flotes pavēlnieks.
  • Ziemeļlatvijas brigādes pavēlnieks Jorģis Zemitāns.
2.Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
PiemēriTu man neesi nekāds pavēlnieks!
  • Tu man neesi nekāds pavēlnieks!
Stabili vārdu savienojumiKungs un pavēlnieks.