pavēlnieks
pavēlnieks lietvārds
pavēlniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
PiemēriArmijas pavēlnieks.
2.Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
PiemēriTu man neesi nekāds pavēlnieks!
Stabili vārdu savienojumiKungs un pavēlnieks.