pavēlnieks
pavēlnieks lietvārds
pavēlniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
PiemēriArmijas pavēlnieks.
- Armijas pavēlnieks.
- Flotes pavēlnieks.
- Ziemeļlatvijas brigādes pavēlnieks Jorģis Zemitāns.
2.Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
PiemēriTu man neesi nekāds pavēlnieks!
- Tu man neesi nekāds pavēlnieks!
Stabili vārdu savienojumiKungs un pavēlnieks.
- Kungs un pavēlnieks idioma — pilnīgs noteicējs.