atbruņot
atbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Atņemt ieročus, bruņojumu.
PiemēriLaupītāju izdodas atbruņot.
1.1.pārnestā nozīmē Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
PiemēriSašutušo vīrieti atbruņo laipnā atbilde un smaids.