apbruņot
apbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
apbruņoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
PiemēriApbruņot karavīru vienību ar munīciju.
1.1.Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
PiemēriAr šaujamieročiem apbruņojušies mednieki.
Stabili vārdu savienojumiAr neapbruņotu aci.
1.2.pārnestā nozīmē Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
PiemēriAr izcilām zināšanām apbruņots jaunietis.