bruņots
bruņots [bruņuôts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bruņota [bruņuôta] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir ieroči, bruņojums; arī klāts ar bruņuplāksnēm; apbruņots.
PiemēriBruņota apsardze, policija.
- Bruņota apsardze, policija.
- Ar automātiem bruņoti robežsargi.
- Aizturēt bruņotus noziedzniekus.
Stabili vārdu savienojumiBruņotie spēki.
- Bruņotie spēki — valsts orgāns aizsardzībai un karadarbībai.
1.1.Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
PiemēriAr ieročiem bruņoti kareivji.
- Ar ieročiem bruņoti kareivji.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kā rīcībā ir darbarīki, piederumi.
PiemēriAr modernu tehniku bruņota saimniecība.
- Ar modernu tehniku bruņota saimniecība.
- Ar grābekļiem bruņoti talcinieki.
2.Tāds, ko veic, izšķir ar ieročiem.
PiemēriBruņots uzbrukums.
- Bruņots uzbrukums.
- Bruņota cīņa, laupīšana.
- Būt par bruņotas sadursmes liecinieku.
3.Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
PiemēriBruņots vads, kabelis.
- Bruņots vads, kabelis.