bruņurupucis
bruņurupucis lietvārds; vīriešu dzimte
bruņrupucis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
PiemēriPurva, jūras bruņurupucis.
Stabili vārdu savienojumiBruņurupuču kārta.
Stabili vārdu savienojumiKā bruņrupucis.