bruņots
bruņots [bruņuôts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bruņota [bruņuôta] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir ieroči, bruņojums; arī klāts ar bruņuplāksnēm; apbruņots.
PiemēriBruņota apsardze, policija.
Stabili vārdu savienojumiBruņotie spēki.
1.1.Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
PiemēriAr ieročiem bruņoti kareivji.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kā rīcībā ir darbarīki, piederumi.
PiemēriAr modernu tehniku bruņota saimniecība.
2.Tāds, ko veic, izšķir ar ieročiem.
PiemēriBruņots uzbrukums.
3.Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
PiemēriBruņots vads, kabelis.