apbruņot
apbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
apbruņoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
PiemēriApbruņot karavīru vienību ar munīciju.
1.1.Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
PiemēriAr šaujamieročiem apbruņojušies mednieki.
Stabili vārdu savienojumiAr neapbruņotu aci.
1.2.pārnestā nozīmē Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
PiemēriAr izcilām zināšanām apbruņots jaunietis.