pineklis
pineklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
PiemēriUzlikt pinekļus zirgam.
- Uzlikt pinekļus zirgam.
- Siet zirgu pinekļos.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
PiemēriDomu pineklis.
- Domu pineklis.
- No mīlestības pinekļiem No rokām savažotām Mēs laikam vaļā netiksim...
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
PiemēriNoņemt birokrātiskos pinekļus.
- Noņemt birokrātiskos pinekļus.
Stabili vārdu savienojumiKā pineklis pie kājām. Kā pinekļi pie kājām.
- Kā pineklis pie kājām idioma — tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- Kā pinekļi pie kājām idioma — tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.