pīne
pīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml. garens pinums.
PiemēriBaltmaizes pīne ar karameļu pildījumu.
- Baltmaizes pīne ar karameļu pildījumu.
- Sapīt pīni no auklām.
- Strādāt pie salmu pīņu pīšanas.
1.1.Šāds matu pinums.
PiemēriGara, bieza matu pīne.
- Gara, bieza matu pīne.
- Sapīt matus pīnē.
2.Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
PiemēriJaka ar pīņu rakstu.
- Jaka ar pīņu rakstu.