pīne
pīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml. garens pinums.
PiemēriBaltmaizes pīne ar karameļu pildījumu.
1.1.Šāds matu pinums.
PiemēriGara, bieza matu pīne.
2.Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
PiemēriJaka ar pīņu rakstu.