uztikt
uztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku darbības vārds; intransitīvs
1.Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
PiemēriUztikt baznīcas tornī.
- Uztikt baznīcas tornī.
- Uztikt līdz otrajam stāvam.
- Uztikt uz ceļa.