tvīksme
tvīksme lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
PiemēriDienvidu tvīksme.
- Dienvidu tvīksme.
- Gaisā varēja sajust liliju skurbinošo tvīksmi.
1.1.Sasarkums, pietvīkums.
PiemēriKā vaigā zied tvīksme! Kāds prieks, kāda līksme!
- Kā vaigā zied tvīksme! Kāds prieks, kāda līksme!