strīdīgs
strīdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
strīdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
strīdīgi apstākļa vārds
strīdīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas bieži strīdas.
PiemēriStrīdīgs cilvēks.
- Strīdīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas strīds, nesaskņas.
PiemēriStrīdīga saruna.
- Strīdīga saruna.
- Runāt strīdīgā tonī.
1.2.Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
PiemēriStrīdīgs priekšlikums.
- Strīdīgs priekšlikums.
- Strīdīga grāmata.
- Strīdīgi likuma grozījumi.
- Svītrot no likumprojekta strīdīgo normu.
- Strīdīgie jautājumi jārisina diskusijās.