Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizvākt
aizvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
1.Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
PiemēriAizvākt saslaukas, gružus.
2.Aizdabūt projām (kādu).
PiemēriAizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
2.1.Likt aiziet (karaspēkam).
PiemēriAizvākt militārās vienības no valsts.