vadāt
vadāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
PiemēriGide vadā tūristus pa vecpilsētu.
- Gide vadā tūristus pa vecpilsētu.
- Vadāt ciemiņus pa plašo dārzu.
- Vadāt ekskursantus pa dabas taku.
1.1.Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
PiemēriMāte vadā meitenīti uz vingrošanas nodarbībām.
- Māte vadā meitenīti uz vingrošanas nodarbībām.
- Bērnībā tēvs mani vadāja uz mākslas izstādēm.
1.2.Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
PiemēriParkā suni vadāt tikai ar pavadu.
- Parkā suni vadāt tikai ar pavadu.
- Sieviete vadā zirgu, un vīrietis tur arklu.
2.Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
PiemēriAr autobusu vadāt dalībniekus pa jaukām vietām.
- Ar autobusu vadāt dalībniekus pa jaukām vietām.
- Vadājot savā auto bērnu, lietot sēdeklīti.
- Vadāt pa ielām piekabi ar reklāmu.
2.1.Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
PiemēriVadāt līdzi rezerves riteni.
- Vadāt līdzi rezerves riteni.
- Vadāt līdzi atstarojošu vesti.
- Nav ko lieku smagumu vadāt līdzi!
3.formā: trešā persona Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
PiemēriVista vadā cāļus.
- Vista vadā cāļus.
- Vecie putni rūpīgi vadā mazuļus.
4.joma: mitoloģija Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
PiemēriVadātājs vadājis savu upuri pa dūksnājiem.
- Vadātājs vadājis savu upuri pa dūksnājiem.