vadīt
vadīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
PiemēriVadīt komisiju.
2.Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
PiemēriVadīt automobili.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
PiemēriDroši vadīt partneri dejā.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
PiemēriVadīt mājas ierīces ar tālvadības pulti.
3.1.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
PiemēriViņa rīcību vadīja tikai intuīcija.
4.formā: trešā persona Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
PiemēriMateriāli, kas labi vada elektrību.
5.Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
PiemēriVadīt ciemiņu uz staciju.
Stabili vārdu savienojumiVadīt tautās.
6.Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
PiemēriVadīt vasaru laukos.
7.Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
PiemēriVadīt nelaiķi smiltainē.