robežšķirtne
robežšķirtne [rùobežšķir̃tne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas nošķir (vienu teritoriju no otras).
PiemēriUpe – abu valstu dabiskā robežšķirtne.
- Upe – abu valstu dabiskā robežšķirtne.
- Slieksnis ir robežšķirtne starp māju un ārpasauli.
2.Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
PiemēriZiemas saulgrieži – robežšķirtne, pēc kuras būs atkal vairāk gaismas.
- Ziemas saulgrieži – robežšķirtne, pēc kuras būs atkal vairāk gaismas.
- Šī rīcība uzskatāma par robežšķirtni politiskajos procesos.
- Mārtiņos svinam robežķirtni starp rudeni un ziemu.
- Dzimusi uz gaismas un tumsas robežšķirtnes – 25. decembrī.