robežšķirtne
robežšķirtne [rùobežšķir̃tne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas nošķir (vienu teritoriju no otras).
PiemēriUpe – abu valstu dabiskā robežšķirtne.
2.Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
PiemēriZiemas saulgrieži – robežšķirtne, pēc kuras būs atkal vairāk gaismas.