robiņš
robiņš [rùobìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → robs1; neliels padziļinājums (kā virsmā).
PiemēriIegriezt robiņu.
- Iegriezt robiņu.
1.1.formā: daudzskaitlis Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
PiemēriZeķu augšmalā ieadīti robiņi.
- Zeķu augšmalā ieadīti robiņi.