pozitīvs3
pozitīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pozitīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pozitīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana; tāds, kas atzīts par labu; labvēlīgs1.
PiemēriPozitīva atbilde.
- Pozitīva atbilde.
- Pozitīvs vērtējums, raksturojums.
- Saņemt pozitīvu atsauksmi.
- Pozitīva attieksme.
2.Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
PiemēriPozitīvs cilvēks.
- Pozitīvs cilvēks.
- Pozitīvais tēls romānā.
2.1.Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams.
PiemēriPozitīvas īpašības.
- Pozitīvas īpašības.
- Radīt pozitīvas emocijas.
- Pastaigām svaigā gaisā ir pozitīva ietekme uz veselību.
- Sakārtota vide pozitīvi iedarbojas uz cilvēku.
2.2. Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
PiemēriUzslavēt cilvēkā pozitīvo.
- Uzslavēt cilvēkā pozitīvo.
- Izcelt pozitīvo sabiedrībā.
3.Tāds, ko apzīmē ar plusa zīmi.
PiemēriPozitīvā temperatūra.
- Pozitīvā temperatūra.
- Pozitīvais jons.
Stabili vārdu savienojumiPozitīvs skaitlis.
- Pozitīvs skaitlis — skaitlis, kas lielāks par nulli.
Stabili vārdu savienojumiRēzus pozitīvs cilvēks.
- Rēzus pozitīvs cilvēks — cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
Cilme:No latīņu positivus ‘pozitīvs, atbilstošs’.