pozitīvs3
pozitīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pozitīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pozitīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana; tāds, kas atzīts par labu; labvēlīgs1.
PiemēriPozitīva atbilde.
2.Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
PiemēriPozitīvs cilvēks.
2.1.Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams.
PiemēriPozitīvas īpašības.
2.2. Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
PiemēriUzslavēt cilvēkā pozitīvo.
3.Tāds, ko apzīmē ar plusa zīmi.
PiemēriPozitīvā temperatūra.
Stabili vārdu savienojumiPozitīvs skaitlis.
Stabili vārdu savienojumiRēzus pozitīvs cilvēks.
Cilme:No latīņu positivus ‘pozitīvs, atbilstošs’.