Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
stīvs
stīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stīvi apstākļa vārds
stīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriStīvs plecs.
  • Stīvs plecs.
  • Stīvs kakls.
  • Stīvi muskuļi.
  • Pirksti aukstumā kļuvuši pavisam stīvi.
  • Stīvais suns jaunībā bijis gana agresīvs un straujš.
  • Visu ziemu murkšķis guļ stīvs un auksts, un nezinātājs to var noturēt pat par mirušu.
Stabili vārdu savienojumiStīvi kauli.
  • Stīvi kauli — saka, ja kādam trūkst kustīguma, lokanības.
1.1.Stings (par mirušu cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriDzīvoklī atrastais vīrietis bija pavisam stīvs un auksts, kādas desmit stundas jau kā miris.
  • Dzīvoklī atrastais vīrietis bija pavisam stīvs un auksts, kādas desmit stundas jau kā miris.
2.Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
PiemēriStīva gaita.
  • Stīva gaita.
  • Stīvas kustības.
  • No ilgās skatīšanās augšup sprands kļuvis pavisam stīvs.
  • Viņš sēdējā stīvs, kā slotaskātu norijis.
2.1.Nekustīgs (par acīm, skatienu).
PiemēriStīvi skatīties tukšumā.
  • Stīvi skatīties tukšumā.
3.Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
PiemēriStīvs svinīgums.
  • Stīvs svinīgums.
  • Oficiāls, stīvs pasākums.
  • Stīva gaisotne.
3.1.Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
PiemēriSākumā abpusēji bijām mazliet stīvi un samulsuši.
  • Sākumā abpusēji bijām mazliet stīvi un samulsuši.
  • Intervijas laikā politiķis izturas nedaudz stīvi, meklējot pareizos vārdus.
  • Vakara vadītājs centās atraisīt stīvos, neaktīvos viesus.
3.2.Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
PiemēriStīvs dialogs.
  • Stīvs dialogs.
3.3.Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
PiemēriStīvs smaids.
  • Stīvs smaids.
4.Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
PiemēriStīva parūka.
  • Stīva parūka.
  • Stīvi iebuktētas bikses.
  • Manā skolas laikā tie rūtainie krekli un stīvie, bezformīgie meiteņu svārki bija briesmīgi.
  • Tafts ir grezns vakartērpu audums, čaukstošs, samērā stīvs, labi notur formu.
Stabili vārdu savienojumiStīva mēle. Stīvas kājas.
  • Stīva mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
  • Stīvas kājas idioma — saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.