stīvēt sarunvaloda
stīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
PiemēriStīvēt bērnu ratiņus augšā pa kāpnēm.
2.Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriStīvēt mugurā uzvalku.
2.1.Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
PiemēriStīvēt kājās gumijniekus.