stīvs
stīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stīvi apstākļa vārds
stīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriStīvs plecs.
Stabili vārdu savienojumiStīvi kauli.
1.1.Stings (par mirušu cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriDzīvoklī atrastais vīrietis bija pavisam stīvs un auksts, kādas desmit stundas jau kā miris.
2.Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
PiemēriStīva gaita.
2.1.Nekustīgs (par acīm, skatienu).
PiemēriStīvi skatīties tukšumā.
3.Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
PiemēriStīvs svinīgums.
3.1.Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
PiemēriSākumā abpusēji bijām mazliet stīvi un samulsuši.
3.2.Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
PiemēriStīvs dialogs.
3.3.Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
PiemēriStīvs smaids.
4.Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
PiemēriStīva parūka.
Stabili vārdu savienojumiStīva mēle. Stīvas kājas.