slietenis
slietenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: etnogrāfija Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
PiemēriNeolīta laikmeta slietenis.
2.Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
PiemēriMūsdienīgs tievu kāršu slietenis.