slietenis
slietenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: etnogrāfija Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
PiemēriNeolīta laikmeta slietenis.
- Neolīta laikmeta slietenis.
- Vidzemei raksturīgs slietenis.
- Indiāņu slieteņu tipi.
2.Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
PiemēriMūsdienīgs tievu kāršu slietenis.
- Mūsdienīgs tievu kāršu slietenis.
- Skuju slietenis.
- Slieteņa tipa vasaras kafejnīca.
- Jožefs izlēma, ka gulēt zaru slietenī būtu daudz patīkamāk nekā alā.