uzkūsāt
uzkūsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
uzkūsot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
PiemēriVirums uzkūsāja pāri katla malām.
2.Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
PiemēriViņš reizēm pēkšņi un spēji uzkūsāja dusmās.
2.1.Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
PiemēriPilsētā uzkūsāja kaislības.
2.2.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
PiemēriManī uzkūsāja riebums.