uzkūsāt
uzkūsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
uzkūsot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
PiemēriVirums uzkūsāja pāri katla malām.
- Virums uzkūsāja pāri katla malām.
- Slaucene uzkūsā baltās putās līdz malām.
2.Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
PiemēriViņš reizēm pēkšņi un spēji uzkūsāja dusmās.
- Viņš reizēm pēkšņi un spēji uzkūsāja dusmās.
2.1.Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
PiemēriPilsētā uzkūsāja kaislības.
- Pilsētā uzkūsāja kaislības.
- Uzkūsāja aplausu vētra.
2.2.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
PiemēriManī uzkūsāja riebums.
- Manī uzkūsāja riebums.
- Kareivjos uzkūsāja naids.