sunītis
sunītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → suns.
PiemēriBezšķirnes sunītis.
- Bezšķirnes sunītis.
- Toiterjeru sugas sunītis.
Stabili vārdu savienojumiKlēpja sunītis.
- Klēpja sunītis — 1. Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.2. Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
2.formā: daudzskaitlis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
PiemēriSkriet, spēlēt sunīšus.
- Skriet, spēlēt sunīšus.
3.Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
PiemēriNokarenais sunītis.
- Nokarenais sunītis.
- Trejdaivu sunītis.
- Sunīšu tēja, ziede.
Stabili vārdu savienojumiSunīšu ģints.
- Sunīšu ģints taksons [Bidens]