sapūžņot
sapūžņot 3.pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Sākt pūžņot, strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, strutas.
PiemēriBrūce sapūžņo.
- Brūce sapūžņo.
- Ja sapūžņo acis, kumelīšu komprese ir pirmais palīgs.