nomaļus
nomaļus [nuõmaļus] apstākļa vārds
1.Nomaļā vietā.
PiemēriMājas atradās nomaļus no lielajiem ceļiem.
- Mājas atradās nomaļus no lielajiem ceļiem.
2.Atstatu no citiem; savrup.
PiemēriStāvēt mazliet nomaļus.
- Stāvēt mazliet nomaļus.
- Viņi turējās nomaļus.
2.1.Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
PiemēriStāvēt nomaļus un visu vērot no malas.
- Stāvēt nomaļus un visu vērot no malas.
Stabili vārdu savienojumiPalikt nomaļus.
- Palikt nomaļus — neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
Stabili vārdu savienojumiStāvēt nomaļus.
- Stāvēt nomaļus idioma — nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).