senči
senči lietvārds; vīriešu dzimte
sencis lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Seni priekšteči.
PiemēriMuzeja darbinieki bērniem stāstīja par mūsu senču dzīvesveidu.
- Muzeja darbinieki bērniem stāstīja par mūsu senču dzīvesveidu.
1.1.Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
PiemēriPar Latvijas zirgu senčiem uzskata tagad jau izmirušos tarpanus.
- Par Latvijas zirgu senčiem uzskata tagad jau izmirušos tarpanus.
2.sarunvaloda Vecāki.
PiemēriDzīvot pie senčiem.
- Dzīvot pie senčiem.
- Mani senči izšķīrās, kad biju vēl mazs.
Stabili vārdu savienojumiAiziet pie senčiem.
- Aiziet pie senčiem sarunvaloda — nomirt.
2.1.formā: vienskaitlis Tēvs.
PiemēriMans sencis vienmēr bijis godavīrs.
- Mans sencis vienmēr bijis godavīrs.