grābt
grābt grābju, grāb, grābj, pag. grābu darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
PiemēriGrābt sienu.
2.Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
PiemēriGrābt ar rokām smiltis.
3.Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
PiemēriGrābt rungu.
Stabili vārdu savienojumiGrābt ciet.
4.sarunvaloda Dabūt, iegūt.
PiemēriKur lai grābj uzvalkam naudu?
Stabili vārdu savienojumiNezināt, ko ķert, ko grābt.
Stabili vārdu savienojumiGrābt Dievam acīs. Grābt no (zila) gaisa. Nesaprast, ko ķert, ko grābt. No (zila) gaisa grābts.