svaidīt
svaidīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt1.
PiemēriSvaidīt bumbu.
1.1.Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
1.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
PiemēriNedrīkst bērnu svaidīt no vienas vietas uz otru, no viena aprūpētāja pie nākamā.
2.formā: trešā persona Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt2.
PiemēriAutobuss svaida pasažierus te uz vienu pusi, te uz otru.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
PiemēriViļņi svaida laivu.
3.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt4.
PiemēriVējš svaida pa gaisu smiltis.
5.Ziežot (piem., ar eļļu), arī slakot (piem., ar ūdeni) svētīt.
PiemēriSvaidīt ar svēto ūdeni.
5.1.pārnestā nozīmē Izraudzīt un iecelt.
PiemēriSvaidīt par ķēniņu.