mētāt
mētāt [mȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
PiemēriMētāt bumbu.
1.1.Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
PiemēriMētāt kā karstu kartupeli.
1.2.Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
PiemēriMētāt savu telefonu, dokumentus.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
PiemēriViļņi mētā kuģi.
3.Vairākkārt kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriMētāt rokas un kājas.
4.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
PiemēriPagales deg sprakstēdamas un mētā dzirksteles.
5.Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
PiemēriMētāt asprātības.
6.sarunvaloda, neliterārs Tēlot, izlikties (par ko).
PiemēriMētāt no sevis nez ko.
Stabili vārdu savienojumiMētāt naudu vējā.