Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mētāties
mētāties [mȩ̃tâties] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
PiemēriMētāties ar sniega pikām.
2.formā: trešā persona Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
PiemēriDokumenti mētājas uz galda.
2.1.Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
PiemēriMājās mētājas nevajadzīgas mantas, visādi krāmi.
3.Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
PiemēriMētāties ar naudu.
3.1.Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
PiemēriMētāties ar asprātībām.
4.Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
PiemēriMētāties pa gultu.
4.1.Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriMētāties no vienas vietas uz otru.
4.2.Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas mētājas pa miegam.
4.3.Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
PiemēriSarunas laikā mētāties ar rokām.
5.formā: trešā persona Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPēkšņi mašīna sāka mētāties.
6.Klīst, klaiņot (pa kurieni).
PiemēriMētāties pa pasauli.
Stabili vārdu savienojumiMētāties riņķī.
6.1.Vairākkārt mainīt (piem., atrašanās vietu).
PiemēriMētāties pa viesnīcām.
6.2.Strauji mainīt objektu, attieksmi pret to.
PiemēriMētāties no vienas bankas pie otras.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)mētāties apkārt. Mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda. Mētāties pa zemi. Mētāties zemē.