mētāt
mētāt [mȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
PiemēriMētāt bumbu.
- Mētāt bumbu.
- Mētāt akmentiņus upē.
- Mētāju šautriņas.
1.1.Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
PiemēriMētāt kā karstu kartupeli.
- Mētāt kā karstu kartupeli.
- Mētāt no vienas vietas uz otru.
- pārnestā nozīmē Dzīve viņu mētājusi pa dažādām vietām.
1.2.Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
PiemēriMētāt savu telefonu, dokumentus.
- Mētāt savu telefonu, dokumentus.
- Nemētā atkritumus, kur pagadās!
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
PiemēriViļņi mētā kuģi.
- Viļņi mētā kuģi.
- Automašīnu mētā no vienas puses uz otru.
3.Vairākkārt kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriMētāt rokas un kājas.
- Mētāt rokas un kājas.
- Zivs mētā asti.
4.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
PiemēriPagales deg sprakstēdamas un mētā dzirksteles.
- Pagales deg sprakstēdamas un mētā dzirksteles.
5.Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
PiemēriMētāt asprātības.
- Mētāt asprātības.
- Mētāt dzēlīgas piezīmes.
6.sarunvaloda, neliterārs Tēlot, izlikties (par ko).
PiemēriMētāt no sevis nez ko.
- Mētāt no sevis nez ko.
Stabili vārdu savienojumiMētāt naudu vējā.
- Mētāt naudu vējā idioma — šķiest naudu, būt izšķērdīgam.